
«Шри Шри Према-дхама-дева-стотрам» (стихи 51–60). Шрила Б. Р. Шридхар Дев-Госвами Махарадж | “Sri Sri Prema-dhama-deva-stotram” (verses 51–60). Srila B. R. Sridhar Dev-Goswami Maharaj
Ш́рӣла Бхакти Ракш̣ак Ш́рӣдхар Дев-Госва̄мӣ Маха̄ра̄дж
Ш́рӣ Ш́рӣ Према-дха̄ма-дева-стотрам
(под редакцией Ш́рӣлы Бхакти Па̄вана Джана̄рдана Маха̄ра̄джа)
(Поется каждый вечер по десять стихов, начиная с субботы)
Четверг
(51)
ш́рӣ-сана̄тана̄ну-рӯпа-джӣва-сампрада̄йакам̇
лупта-тӣртха-ш́уддха-бхакти-ш́а̄стра-супрача̄ракам
нӣла-ш́аила-на̄тха-пӣт̣ха-наиджа-ка̄рййа-саукарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Господь Гаурасундар основал Свою ученическую преемственность, вдохновив Шрилу Санатану Госвами, его младшего брата Шрилу Рупу Госвами и Шрилу Дживу Госвами. Господь повелел им открыть утерянные места паломничества и написать книги о чистой преданности, которые описывали бы методы духовных практик и спонтанной преданности. Также Господь Гауранга с любовью явил Свою божественную личность служителям Шри Джаганнатхадева в Нилачале (Шри Пури Дхаме). Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(52)
тйа̄га-ва̄хйа-бхога-буддхи-тӣвра-дан̣д̣а-нинданам̇
ра̄йа-ш́уддха-кр̣ш̣н̣а-ка̄ма-севана̄бхи-нанданам
ра̄йа-ра̄га-севанокта-бха̄гйа-кот̣и-дускарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Господь Гаурасундар строго осуждал тех, кто рядился в одежды санньяси, но при этом, подобно обезьяне, в глубине сердца потворствовал желаниям чувственных удовольствий. С другой стороны, Он оказывал почтение такому великому преданному, как Рамананда Рай, за его усердие в преданности, состоявшее в том, что он обучал молодых девушек драматическому танцу для удовольствия Господа Джаганнатха. Считая, что служение Рамананды находится на уровне спонтанной преданности, Господь провозгласил, что такой уровень служения — великая удача, обретаемая после миллионов жизней! Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(53)
ш́рӣ-прайа̄га-бхатта-валлабхаика-ниш̣т̣ха-севанам̇
нӣла-ш́аила-бхатта-датта-ра̄га-ма̄рга-ра̄дханам
ш́рӣ-гада̄дхара̄рпита̄дхика̄ра-мантра-ма̄дхурам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Известный духовный наставник ученической преемственности шуддха-двайты Вишнусвами, Шри Валлабха Бхатта, жил в деревне Адхайла в священном Праяге и служил в своем доме Господу Гаурангадеву с непоколебимой преданностью. Позднее, в Джаганнатха Пури, Господь Гауранга позволил Валлабха Бхатте вкушать сладкий вкус родительской привязанности к младенцу Кришне. Господь устроил, чтобы Шри Гададхар Пандит научил его необходимым для служения мантрам. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(54)
ш́рӣ-сварӯпа-ра̄йа-сан̇га-га̄мбхира̄нтйа-лӣланам̇
два̄даш́а̄вда-банхи-гарбха-випраламбха-ш́ӣланам
ра̄дхика̄дхирӯд̣ха-бха̄ва-ка̄нти-кр̣ш̣н̣а-кун̃джарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Глубоко погрузившись в подлинную суть Своей собственной красоты и сладости, Господь Говинда похитил настроение Радхарани и, облачившись в Ее сверкающее сияние, явился как Шри Чайтанья Махапрабху. Последние двенадцать лет Своих проявленных игр Он был глубоко поглощен чувствами единения и разлуки и делился сокровенными переживаниями Своего сердца с самыми доверенными преданными, такими как Сварупа Дамодар и Рамананда Рай: ба̄хире виш̣аджва̄ла̄ хой, антаре а̄нандамой.
«Удивительная особенность божественной любви к Кришне состоит в том, что внешне она действует как раскаленная лава, а внутри подобна сладкому нектару, наполняющему сердце величайшей радостью».
Подобные извержениям вулкана потоки экстаза текли из сердца Шри Гауранги, томящегося в разлуке с Кришной. Золотой Господь, явившийся подобно опьяненному слону, есть не кто иной, как Господь Говинда! Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(55)
ш́рӣ-сварӯпа-кан̣т̣ха-лагна-ма̄тхура-прала̄пакам̇
ра̄дхика̄ну-ведана̄рта-тӣвра-випраламбхакам
свапнават-сама̄дхи-др̣ш̣т̣а-дивйа-варн̣ана̄турам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Шри Гаурангадев, обняв за шею Шри Сварупу Дамодара, стал горестно цитировать молитвы, которые в тоске разлуки произнесла Шримати Радхарани, когда Господь Кришна уехал из Вриндавана в Матхуру. Господь непрерывно вкушал настроение Шримати Радхарани, которая несказанно страдала от пылающего огня разлуки с Господом Кришной. С болью в сердце Господь описывал то, что Он постигал в божественном трансе! Обычному человеку эти откровения кажутся вымыслом! Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(56)
са̄твика̄ди-бха̄ва-чинха-деха-дивйа-сауш̣т̣авам̇
кӯрма-дхарма-бхинна-сандхи-га̄тра-пуш̣па-пелавам
храсва-дӣргха-падма-гандха-ракта-пӣта-па̄н̣д̣ирам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Восемь признаков, выражающих настроения самопредания, украшали и блистательно усиливали красоту тела Господа. Иногда Он становился похож на черепаху, втянувшую в панцирь конечности, а иногда Его тело удлинялось и Его суставы смещались. Иногда тело Гаурасундара было нежным и благоухало как лотос. А иногда оно становилось красным, желтым или ослепительно белым, как цветок жасмина. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(57)
тӣвра-випраламбха-мугдха-мандира̄гра-дха̄витам̇
кӯрма-рӯпа-дивйа-гандха-лубдха-дхену-веш̣т̣итам
варн̣ита̄ли-кӯла-кр̣ш̣н̣а-кели-ш́аила-кандарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Пораженный горем и переполненный тоской разлуки, Господь Чайтанья побежал к львиным воротам храма Господа Джаганнатха! Несколько мгновений спустя Господь упал на землю. Переживая глубокую разлуку, Он предстал в облике черепахи Курмадева, и Его лишенное сознания тело начало источать сладкое благоухание. Это привлекло коров теланги, обитавших в храме Господа Джаганнатха, и они окружили Его. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(58)
инду-синдху-нр̣тйа-дӣпта-кр̣ш̣н̣а-кели-мохитам̇
ӯрми-ш́ӣрш̣а-супта-деха-ва̄та-ран̇га-ва̄хитам
йа̄муна̄ли-кр̣ш̣н̣а-кели-магна-саукхйа-са̄гарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Однажды лунной ночью Господь Гаурангадев, наслаждаясь сладостью деяний Господа Кришны, прогуливался со Своими спутниками по берегу океана. Вдруг Господь увидел отражение луны, танцующее на накатывающих на берег волнах. Внезапно воспоминания об играх Шри Кришны в Ямуне овладели Господом, и Он упал без сознания. Затем незаметно для преданных тело Господа Гауранги стало легким, словно кусок сухого дерева, и унесенное богом ветра в божественном трансе поплыло на гребнях бурлящих волн океана. Постигая игры Шри Кришны с самыми дорогими Его спутницами, Господь глубоко погрузился в океан божественного экстаза. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(59)
ра̄три-ш́еш̣а-саумйа-веш́а-ш́а̄йита̄рдра-саикатам̇
бхинна-сандхи-дӣргха-деха-пелава̄ти-даиватам
ш́ра̄нта-бхакта-чакратӣртха-хр̣ш̣т̣а-др̣ш̣т̣и-гочарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Проискав Господа всю ночь, обессиленные преданные, наконец, нашли Его к утру возле Чакратиртхи, где Его вытянувшееся тело лежало на мокром песке. Глаза преданных наполнились радостью, едва они увидели нежное и умиротворенное тело своего Господа. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(60)
а̄рта-бхакта-кан̣т̣ха-кр̣ш̣н̣а-на̄ма-карн̣а-хр̣дгатам̇
лагна-сандхи-суш̣т̣ху-деха-сарва-пӯрва-са̄мматам
ардха-ва̄хйа-бха̄ва-кр̣ш̣н̣а-кели-варн̣ана̄турам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Обеспокоенные преданные стали громко воспевать святые имена Кришны, и этот божественный звук вошел в уши Господа и коснулся глубин Его сердца. Тут же вывихнутые суставы Господа встали на место, и Он предстал в том прекрасном облике, которым привыкли наслаждаться глаза преданных. В полусознательном состоянии, переживая глубокую разлуку, Господь стал описывать то, что Он видел, когда был погружен в божественный транс. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
English
Śrīla Bhakti Rakṣaka Śrīdhara Dev-Goswāmī Mahārāj
Śrī Śrī Prema-dhāma-deva-stotram
(Edited by Swāmī Bhakti Pāvan Janārdan)
Thursday
(51)
śrī sanātanānu-rūpa-jīva-sampradāyakaṁ
lupta-tīrtha-śuddha-bhakti-śāstra-suprachārakam
nīla-śaila-nātha-pīṭha-naija-kāryya-saukaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Lord Gaurasundar revealed His disciplic line by inspiring Śrīla Sanātan Goswāmī, his younger brother Śrīla Rūpa Goswāmī, and Śrīla Jīva Goswāmī. The Lord requested them to excavate the lost places of pilgrimage and compose pure devotional literature which describes the application of spiritual practices and spontaneous devotion. Lord Gaurāṅga also lovingly revealed His worshipable personality to the servitors of Śrī Jagannāth Deva at Nīlāchala (Śrī Purī Dhām). I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(52)
tyāga-bāhya-bhoga-buddhi-tīvra-daṇḍa-nindanaṁ
rāya-śuddha-kṛṣṇa-kāma-sevanābhi-nandanam
rāya-rāga-sevanokta-bhāgya-koṭi-duṣkaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Lord Gaurasundar strongly condemned those who externally accepted the dress of a renunciate yet, like monkeys, actually harbored desires for sense pleasures. On the other hand, He honoured that great devotee Rāmānanda Rāya’s devotional efforts to intimately teach some young girls a form of dance drama for the pleasure of Lord Jagannāth. Considering Rāmānanda’s service to be on the platform of spontaneous devotion, the Lord proclaimed that such a level of service was a great fortune attainable only after millions of births. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(53)
śrī-prayāga-bhaṭṭa-vallabhaika-niṣṭha-sevanaṁ
nīla-śaila-bhaṭṭa-datta-rāga-mārga-rādhanam
śrī gadādharārpitādhikāra-mantra-mādhuraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
The famous spiritual preceptor of the Vishnuswāmī disciplic succession śuddhādvaita, Śrī Vallabha Bhaṭṭa, lived in the village of Āḍhāila in sacred Prayāga, and personally served Lord Gaurāṅgadeva with resolute devotion in his residence. Later in Jagannāth Purī, Lord Gaurāṅga allowed Vallabha Bhaṭṭa to enter into and relish the sweet taste experienced in parental attachment to baby Krishna. The Lord also arranged for him to learn the appropriate mantras for his worship from Śrī Gadādhara Paṇḍīt. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(54)
śrī-svarūpa-rāya-saṅga-gāmbhirāntya-līlanaṁ
dvādaśābda-vahni-garbha-vipralambha-śīlanam
rādhikādhirūḍha-bhāva-kānti-kṛṣṇa-kuñjaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Diving deep into the reality of His own beauty and sweetness, Lord Govinda stole the mood of Rādhārāṇī and, garbing Himself in Her brilliant lustre, appeared as Śrī Chaitanya Mahāprabhu. For the last twelve years of His manifest Pastimes He was deeply absorbed in union and separation, and He shared His heart’s inner feelings with His most confidential devotees such as Swarūp Dāmodar and Rāmānanda Rāya: bāhire viṣajvālā hoy, antare ānandamoy.
“The wonderful characteristic of divine love of Krishna is that although externally it works like fiery lava, internally it is like sweet nectar that fills the heart with the greatest joy.”
Volcanic eruptions of ecstasy flowed from the heart of Śrī Gaurāṅga in the agony of separation from Krishna. This Golden Lord, who appeared like an intoxicated elephant, is none other than Lord Govinda. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(55)
śrī-svarūpa-kaṇṭha-lagna-māthura-pralāpakaṁ
rādhikānu-vedanārtta-tīvra-vipralambhakam
svapnavat-samādhi-dṛṣṭa-divya-varṇanāturaṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Śrī Gaurāṅgadeva, embracing the neck of Śrī Swarūp Dāmodar, began to sorrowfully recite the prayers Śrīmatī Rādhārāṇī had previously spoken in the agony of separation when Lord Krishna left Vrindāvan for Mathurā. The Lord would continuously taste the mood of Śrīmatī Rādhārāṇī, who was experiencing untold agony from the burning fire of Her tragic separation from Lord Krishna. With a heavy heart, the Lord would describe what He was directly realising in divine trance. Those realisations are just like dreams to ordinary men. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(56)
sātvikādi-bhāva-chihna-deha-divya-sauṣṭhavaṁ
kūrma-dharma-bhinna-sandhi-gātra-puṣpa-pelavam
hrasva-dīrgha-padma-gandha-rakta-pīta-pāṇḍuraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
The eightfold symptoms depicting the moods of pure dedication would decorate and radiantly enhance the beauty of the Lord’s bodily parts. Sometimes He appeared like a tortoise who had withdrawn his limbs into his shell, and at other times His body appeared elongated due to His joints becoming dislocated. Sometimes Lord Gaurasundar’s figure was as tender and aromatic as a lotus flower. At other times the Lord’s body would appear red, yellow, or brilliant with the white hue of the jasmine flower. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(57)
tīvra-vipralambha-mugdha-mandirāgra-dhāvitaṁ
kūrma-rūpa-divya-gandha-lubdha-dhenu-veṣṭitam
varṇitāli-kūla-kṛṣṇa-keli-śaila-kandaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Grief-stricken and overwhelmed with tragic feelings of separation, Lord Chaitanya quickly ran to the lion-gate of Lord Jagannāth’s grand temple. Moments later, the Lord fell to the ground. In deep separation He manifested the form of the tortoise incarnation Kūrmadeva, and an extraordinarily sweet fragrance began to emanate from the Lord’s unconscious figure. This attracted the telāṅgī cows who resided at Lord Jagannāth’s Temple, and they surrounded the Lord. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(58)
indu-sindhu-nṛtya-dīpta-kṛṣṇa-keli-mohitaṁ
ūrmi-śīrṣa-supta-deha-vāta-raṅga-vāhitam
yāmunāli-kṛṣṇa-keli-magna-saukhya-sāgaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Once on a moonlit night, Lord Gaurāṅga-deva, relishing the sweet mellows of Lord Krishna’s Pastimes, was wandering along the ocean’s shore with His associates. Suddenly the Lord saw the reflection of the moon dancing upon the rolling waves. Unexpectedly, the Lord became overwhelmed by recollections of Lord Krishna’s Pastimes in the Yamunā River and fell unconscious. Next, Lord Gaurāṅga’s body, unseen by the devotees, became as light as a piece of dried wood and was gracefully carried away by the wind-god while lying upon the crest of the ocean’s rolling waves in a divine trance. Realizing Lord Krishna’s water-sport Pastimes in the Kālindī River with His dearmost cowherd-maiden friends, the Lord dove deep into an ocean of divine ecstasy. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(59)
rātri-śeṣa-saumya-veśa-śāyitārdra-saikataṁ
bhinna-sandhi-dīrgha-deha-pelavāti-daivatam
śrānta-bhakta-chakratīrtha-hṛṣṭa-dṛṣṭi-gocharaṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
After searching for the Lord throughout the night, the exhausted devotees finally found Him at night’s end near Chakratīrtha, His elongated form lying upon the moist sand. The devotees’ eyes were filled with joy as they glanced upon the delicate and serene figure of their Lord. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(60)
ārtta-bhakta-kaṇṭha-kṛṣṇa-nāma-karṇa-hṛdgataṁ
lagna-sandhi-suṣṭhu-deha-sarvva-pūrvva-sammatam
ardha-bāhya-bhāva-kṛṣṇa-keli-varṇanāturaṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
As the anxious devotees began to loudly chant the Holy Names of Krishna, this divine vibration entered the Lord’s ears and touched the depths of His heart. Immediately the Lord’s dislocated joints reunited, and He displayed the beautiful figure which their eyes were accustomed to relishing. In a semiconscious state, the Lord began to describe with deep feelings of separation what He had seen while absorbed in divine trance. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
Latvian
Šrīla Bhakti Rakšak Šrīdhārs Dēv-Gosvāmī Mahārādža
Śrī Śrī Premadhāma-deva-stotram
(Svāmī Bhakti Pavan Džanardana redakcija)
(51)
śrī sanātanānu-rūpa-jīva-sampradāyakaṁ
lupta-tīrtha-śuddha-bhakti-śāstra-suprachārakam
nīla-śaila-nātha-pīṭha-naija-kāryya-saukaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Iedvesmodams Šrīlu Sanātanu Gosvāmī, viņa jaunāko brāli Šrīlu Rūpu Gosvāmī un Šrīlu Džīvu Gosvāmī, Kungs Gaurasundars dibināja savu mācekļu pēctecību. Kungs vēlēja viņiem atklāt aizmirstas svētceļojumu vietas un sarakstīt grāmatas par tīru garīgu kalpošanu, kuras aprakstītu garīgu prakšu un spontānas mīlestības pielietojuma metodes. Tāpat Kungs Gauranga ar mīlestību parādīja savu dievišķo personību Šrī Džagannāthadēva kalpotājiem Nīlačalā (Šrī Purī Dhamā). Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(52)
tyāga-bāhya-bhoga-buddhi-tīvra-daṇḍa-nindanaṁ
rāya-śuddha-kṛṣṇa-kāma-sevanābhi-nandanam
rāya-rāga-sevanokta-bhāgya-koṭi-duṣkaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Kungs Gaurasundars stingri nosodīja tos, kuri tērpās sannjāsī drānās, taču tajā pašā laikā līdzīgi pērtiķiem sirds dziļumos loloja vēlmes pēc jutekliskām baudām. Tajā pašā laikā Viņš izrādīja cieņu tādam dižam bhaktam kā Rāmanānda Rajam par viņa centību kalpošanā, Kunga Džagannātha priekam mācot jaunām meitenēm dramatiskās dejas. Uzskatot, ka Rāmanāndas kalpošana atrodas spontānās kalpošanas līmenī, Kungs pasludināja, ka tāds kalpošanas līmenis ir milzu veiksme, iegūstama tikai pēc miljoniem dzīvju. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(53)
śrī-prayāga-bhaṭṭa-vallabhaika-niṣṭha-sevanaṁ
nīla-śaila-bhaṭṭa-datta-rāga-mārga-rādhanam
śrī gadādharārpitādhikāra-mantra-mādhuraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Slavens šuddhadvaitas Višnusvāmī mācekļu pēctecības garīgais skolotājs Šrī Vallabha Bhatta dzīvoja Adhaila ciemā svētajā Prajagā un ar nesatricināmu uzticību savā mājā kalpoja Kungam Gaurangadēvam. Vēlāk, Džagannātha Purī, Kungs Gauranga ļāva Vallabha Bhattam izjust to saldo pieķeršanos, ko izjūt vecāki uz mazulīti Krišnu. Kungs nokārtoja, lai Šrī Gadadhārs Pandits iemāca viņam kalpošanai nepieciešamās mantras. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(54)
śrī-svarūpa-rāya-saṅga-gāmbhirāntya-līlanaṁ
dvādaśābda-vahni-garbha-vipralambha-śīlanam
rādhikādhirūḍha-bhāva-kānti-kṛṣṇa-kuñjaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Iegrimis dziļi sava skaistuma un saldās garšas patiesajā būtībā, Kungs Govinda nolaupīja Rādharānī noskaņojumu un, tērpies Viņas dzirkstošajā mirdzumā, atnāca kā Šrī Čaitanja Mahāprabhū. Pēdējos divpadsmit savu izpausto rotaļu gadus Viņš bija vienotības un atšķirtības jūtu pārņemts un dalījās ar savas sirds slepenajiem pārdzīvojumiem vienīgi ar Saviem uzticamākajiem bhaktām, tādiem kā Svarūpa Damodārs un Rāmanānda Rajs: bāhire viṣajvālā hoy, antare ānandamoy.
“Dievišķās mīlestības uz Krišnu pārsteidzošā īpatnība ir tajā, ka ārēji tā darbojas kā karsta lava, taču iekšēji līdzinās saldam nektāram, kas piepilda sirdi ar lielāko prieku.”
Vulkāna izvirdumiem līdzīgās ekstāzes plūsmas tecēja no Šrī Gaurangas sirds, kas kvēloja atšķirtībā no Krišnas. Zeltītais Kungs, kurš izskatījās pēc apskurbuša ziloņa, bija neviens cits kā Kungs Govinda! Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(55)
śrī-svarūpa-kaṇṭha-lagna-māthura-pralāpakaṁ
rādhikānu-vedanārtta-tīvra-vipralambhakam
svapnavat-samādhi-dṛṣṭa-divya-varṇanāturaṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Šrī Gaurangadēvs, apķēries Šrī Svarūpam Damodāram ap kaklu, sāka sērīgi citēt lūgšanas, kuras atšķirtības ilgās teica Šrīmatī Rādharānī, kad Kungs Krišna aizbrauca no Vrindāvanas uz Mathuru. Kungs nepārstājoši izgaršoja Šrīmatī Rādharānī noskaņojumu, kura neizsakāmi cieta no kvēlojošās uguns, ko raisīja atšķirtība no Kunga Krišnas. Ar sāpēm sirdī Kungs aprakstīja dievišķā transa laikā atnākušās atklāsmes. Parastam cilvēkam šīs atklāsmes šķiet vien kā sapņi vai iedomas. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(56)
sātvikādi-bhāva-chihna-deha-divya-sauṣṭhavaṁ
kūrma-dharma-bhinna-sandhi-gātra-puṣpa-pelavam
hrasva-dīrgha-padma-gandha-rakta-pīta-pāṇḍuraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Astoņas pašatdeves pazīmes rotāja un pastiprināja Kunga mirdzošā ķermeņa skaistumu. Dažkārt Viņš kļuva līdzīgs bruņurupucim, kurš ievilcis locekļus bruņās, dažkārt Viņa ķermenis kļuva garš un viņa locītavas izgāja no savām vietām. Dažkārt Kunga Gaurasundara ķermenis bija maigs un smaržoja pēc lotosa. Dažkārt tas kļuva sarkans vai žilbinoši balts kā jasmīna zieds. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(57)
tīvra-vipralambha-mugdha-mandirāgra-dhāvitaṁ
kūrma-rūpa-divya-gandha-lubdha-dhenu-veṣṭitam
varṇitāli-kūla-kṛṣṇa-keli-śaila-kandaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Sēru satriekts un ilgu pārpildīts, Kungs Čaitanja skrēja pie Kunga Džagannātha tempļa lauvu vārtiem, taču dažus mirkļus vēlāk Kungs krita pie zemes. Pārdzīvodams dziļu šķiršanos, Viņš parādījās bruņurupuča Kurmadēva veidolā, un no Viņa samaņu zaudējušā ķermeņa nāca saldākais aromāts. Tas pievilināja templī mītošās telangi govis, kuras sapulcējās Viņam apkārt. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(58)
indu-sindhu-nṛtya-dīpta-kṛṣṇa-keli-mohitaṁ
ūrmi-śīrṣa-supta-deha-vāta-raṅga-vāhitam
yāmunāli-kṛṣṇa-keli-magna-saukhya-sāgaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Kādā Mēness apspīdētā naktī Kungs Gaurangadēvs, baudot Kunga Krišnas rotaļu saldo garšu, pastaigājās ar saviem pavadoņiem gar okeāna krastu. Piepeši Kungs ieraudzīja Mēness atspulgu, kas dejoja pa krastu apskalojošiem viļņiem. Negaidīti atmiņas par Šrī Krišnas rotaļām Jamūnā sāka valdīt pār Kungu un Viņš, zaudējis samaņu, nokrita. Pēc tam, bhaktām nemanot, Kunga Gaurangas ķermenis kļuva viegls kā sausa koka gabals un, vēja dieva aiznests, dievišķā transā aizpeldēja pāri okeāna viļņu bangām. Apcerot Kunga Krišnas rotaļas ar saviem uzticamākajiem pavadoņiem, Kungs iegrima dziļajā dievišķās ekstāzes okeānā. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(59)
rātri-śeṣa-saumya-veśa-śāyitārdra-saikataṁ
bhinna-sandhi-dīrgha-deha-pelavāti-daivatam
śrānta-bhakta-chakratīrtha-hṛṣṭa-dṛṣṭi-gocharaṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Rīta pusē, pēc visu nakti ilgušajiem meklējumiem, bezspēcīgie bhaktas beidzot atrada Viņu Čakratirthas tuvumā, kur Viņa izstieptais ķermenis gulēja mitrajās smiltīs. Bhaktu acis piepildīja prieks, kad viņi ieraudzīja sava Kunga maigo un mierpilno ķermeni. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(60)
ārtta-bhakta-kaṇṭha-kṛṣṇa-nāma-karṇa-hṛdgataṁ
lagna-sandhi-suṣṭhu-deha-sarvva-pūrvva-sammatam
ardha-bāhya-bhāva-kṛṣṇa-keli-varṇanāturaṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Satrauktie bhaktas sāka skaļi dziedāt Kunga Krišnas Svētos Vārdus un šī dievišķā skaņa iekļuva Kunga ausīs skardama Viņa sirds dziļumus. Kunga izmežģītās locītavas nekavējoties atgriezās savās vietās un Viņš atkal pieņēma to brīnišķīgo veidolu, kuru bija pieradušas baudīt bhaktu acis. Daļējas apziņas stāvoklī, pārdzīvodams dziļas atšķirtības ilgas, Kungs sāka aprakstīt to, ko bija redzējis, kamēr bija gremdējies dievišķajā transā. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(61–72)
Tulkoja Nāmaprīja Dēvī Dāsī
Наверх