
«Шри Шри Према-дхама-дева-стотрам» (стихи 41–50). Шрила Б. Р. Шридхар Дев-Госвами Махарадж | “Sri Sri Prema-dhama-deva-stotram” (verses 41–50). Srila B. R. Sridhar Dev-Goswami Maharaj
Ш́рӣла Бхакти Ракш̣ак Ш́рӣдхар Дев-Госва̄мӣ Маха̄ра̄дж
Ш́рӣ Ш́рӣ Према-дха̄ма-дева-стотрам
(под редакцией Ш́рӣлы Бхакти Па̄вана Джана̄рдана Маха̄ра̄джа)
(Поется каждый вечер по десять стихов, начиная с субботы)
Среда
(41)
према-мугдха-нр̣тйа-кӣрттана̄кула̄рита̄нтикам̇
сна̄на-дханйа-ва̄ри-дха̄нйа-бхӯми-кун̣д̣а-деш́акам
према-кун̣д̣а-ра̄дхика̄кхйа-ш́а̄стра-вандана̄дарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Сбитый с толку переполнявшим Его зовом чистой любви к Богу, Господь Гаурасундар, упоенно танцуя, охваченный волнением, приблизился к священному месту Радха-кунды, которое в то время было не проявлено. Господь немедленно омылся в этом затопленном рисовом поле, благословив эти воды, и провозгласил, что это Радха-кунда. В глубоком смирении Господь внимательно цитировал стихи из писаний, где Радха-кунда описывается как божественное воплощение чистой любви.
йатха̄ ра̄дха̄ прийа̄ виш̣н̣ос
тасйа̄х̣ кун̣д̣ам̇ прийам̇ татха̄
сарва гопӣш̣у саиваика̄
виш̣н̣ор-атйанта валлабха̄
«Шри Радха очень дорога Шри Кришне, так же Ему дорог и Ее божественный пруд, Шри Радха-кунда. Из всех пастушек Она — самая дорогая супруга Господа Кришны!»
Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(42)
тинтид̣ӣ-таластха-йа̄мунормми-бха̄вана̄плутам̇
нирджанаика-ра̄дхика̄тма-бха̄ва-ваибхава̄вр̣там
ш́йа̄ма-ра̄дхика̄пта-гаура-таттва-бхиттика̄карам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Посещая разные места во Вриндаване, где Шри Кришна проводил Свои игры, Господь встретил знаменитое тамариндовое дерево, стоявшее здесь со времени Двапара-юги. Когда Господь сидел под деревом, вид танцующих волн Ямуны пробудил в Нем воспоминания о Его сокровенных шутливых забавах в воде с девушками-пастушками.
В глубине Своего сердца Господь целиком был поглощен сладостным вкусом настроения Шри Радхи! Господь чувствовал, что Он и есть эта сладость! Это переживание завладело Им, и сама жизнь ускользала от Него. На это место указывают как на место происхождения Гаура-таттвы, ибо именно здесь Господь Шьямасундар глубоко погрузился в божественное настроение Шримати Радхарани. В этом месте вечно пребывает Шри Чайтанья Махапрабху, который Сам является источником всего! Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(43)
ш́а̄рика̄-ш́укокти-каутика̄д̣хйа-ла̄сйа-ла̄питам̇
ра̄дхика̄-вйатӣта-ка̄мадева-ка̄ма-мохитам
према-ваш́йа-кр̣ш̣н̣а-бха̄ва-бхакта-хр̣ччаматкарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Господь Гауранга упомянул беседу между попугаем и его подругой. В ней описывается, как Господь Кришна, трансцендентный Купидон, попал под влияние иллюзии из-за глубокого чувства разлуки со Шри Радхой.
ра̄дха̄-сан̇ге йада̄ бха̄ти
тада̄ ‘мадана-моханах̣’
айатха̄ виш́ва-мохо ‘пи
свайам̇ ‘мадана-мохитах̣’
Подруга попугая сказала: «Когда Господь Кришна находится рядом с Радхарани, сам Купидон попадает под Его чары! Когда же Он один, Он сам пленен любовными переживаниями, хотя Он очаровывает всю вселенную!»
Так Господь Гауранга очаровал сердца преданных, показав, что сладость и очарование Шри Кришны, несомненно, заключаются в том, что Его можно покорить чистой любовью. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(44)
ш́рӣ-прайа̄га-дха̄ма-рӯпа-ра̄га-бхакти-сан̃чарам̇
ш́рӣ-сана̄тана̄ди-ка̄ш́и-бхакти-ш́икш̣ан̣а̄дарам
ваиш̣н̣ава̄нуродха-бхеда-нирвиш́еш̣а-пан̃джарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
В священном месте Праяг, в месте для омовений, известном как Дашашвамедха-гхата, Господь Гауранга учил Шрилу Рупу Госвами, что высшая цель практик преданности — вкушать сладость, сосредоточенную в Шри Вриндаване. Господь наказал ему широко распространять эту сладость. Затем в Каши Господь детально объяснил Шриле Санатане Госвами многие вопросы, связанные с чистым самопреданием, такие как знание о правильном восприятии окружающего мира, способы применения этого знания и высшая цель обретения чистой любви к Богу. Также по особой просьбе брахмана из Махараштры, Тапана Мишры, и других преданных Господь разбил невежественное учение майявади Варанаси. Там Господь Гаурангадев лично встретился с имперсоналистами в общественном собрании и указал, что их поклонение себе, в конечном счете, основано на зависти и ограниченности восприятия. Так Господь обосновал, что подлинная независимость присуща лишь тем, кто поклоняется Верховной Личности Бога. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(45)
нйа̄си-лакш̣а-на̄йака-прака̄ш́а̄нанда-та̄ракам̇
нйа̄си-ра̄ш́и-ка̄ш́и-ва̄си-кр̣ш̣н̣а-на̄ма-па̄ракам
вйа̄са-на̄рада̄ди-датта-ведадхӣ-дхурандхарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
В Праяге, на пути из Вриндавана в Джаганнатха Пури, Господь встретился со Шрилой Рупой Госвами и дал ему наставления. Затем Господь Гауранга прибыл в Варанаси, где встретил Пракашананду Сарасвати, лидера тысяч имперсоналистов, последователей Шанкарачарьи. Общество чистой и любящей личности Господа Гауранги возвысило Пракашананду Сарасвати из глубокого колодца теории преобразования Шанкарачарьи, опьянило санньяси и жителей Каши и вовлекло их в прославление святых имен Господа Кришны! Шри Чайтаньядев был необыкновенным проводником, который сделал возможным пересечение бездны материального мира, подобно ковчегу, несущему в себе нектар всех заключений писаний, переданных по цепи ученической преемственности от мудреца Нарады к Шриле Вьясадеве. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(46)
брахма-сӯтра-бха̄ш̣йа-кр̣ш̣н̣а-на̄радопадеш́акам̇
ш́лока-тӯрййа-бха̄ш̣ан̣а̄нта-кр̣ш̣н̣а-сампрака̄ш́акам
ш́абда-вартана̄нта-хету-на̄ма-джӣва-нистарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Когда Господь Чайтанья был в Каши, Он наставил огромное собрание отреченных имперсоналистов в том, что «Шримад-Бхагаватам», как учит ученическая преемственность, берущая начало от Господа Кришны к Нараде и сошедшая к Шриле Вьясадеве, является фактическим комментарием к заключениям Веданта-сутр. Шри Гауранга также истолковал четыре основополагающих стиха «Шримад-Бхагаватам» и провозгласил, что Господь Кришна — это Высшая Реальность, пребывающая по ту сторону двойственности, и изначальный закон устройства всего мироздания. Господь Чайтанья также провозгласил, что, согласно ведическому афоризму «ана̄вр̣ттих̣ ш́абда̄т ана̄вр̣ттих̣ ш́абда̄т», обладающий самосознанием звук в своем высочайшем выражении есть Святое Имя Господа Кришны, способное даровать величайшее благо и освободить душу из обусловленного существования. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(47)
а̄тма-ра̄ма-ва̄чана̄ди-нирвиш́еш̣а-кхан̣д̣анам̇
ш́раута-ва̄кйа-са̄ртхакаика-чидвила̄са-ман̣д̣аннам
дивйа-кр̣ш̣н̣а-виграха̄ди-гаун̣а-буддхи-дхиккарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Дав шестьдесят одно толкование известному стиху а̄тмара̄ма из «Шримад-Бхагаватам», Господь Гауранга разгромил имперсональное учение, распространенное Шанкарачарьей. Приведя множество стихов из Упанишад, таких как «апа̄н̣и-па̄до джавано грахӣта̄ паш́йатй ачакш̣ух̣ са ш́р̣нотй акарн̣ах̣», Господь открыл чарующую сладостную природу духовных игр Абсолютной Истины. Господь Чайтанья подверг порицанию представление имперсоналистов, что трансцендентные облик, Имя, качества и деяния Господа Кришны, а также Его проявление в виде Божества — это просто воображаемое видоизменение иллюзорной энергии майи. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(48)
брахма-па̄рама̄тмйа-лакш̣ан̣а̄двайаика-ва̄чанам̇
ш́рӣ-враджа-свасиддха-нанда-лӣла-нанда-нанданам
ш́рӣ-раса-сварӯпа-ра̄са-лӣла-гопа-сундарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Сославшись на стих «брахмети парама̄тмети бхагава̄н ити ш́абдйате» из «Шримад-Бхагаватам», Господь Гауранга гармонично примирил представление о лишенном отличий аспекте бытия — Брахмане, конечной цели имперсоналистов, и представление о всепроникающем аспекте бытия — Параматме, целью стремящихся к совершенству мистиков. Господь снял противоречие между этими двумя истинами, показав, что они являются частями превосходящей их концепции лишенной двойственности Абсолютной Истины — Бхагавана, предвечного принципа бытия. Провозглашая эту истину в связи с дарующей радость сокровенной природой духовных игр Всевышнего, Господь Гауранга указал на божественную природу Враджи, пребывающей над планетами Вайкунтхи.
ваикун̣т̣ха̄дж джанито вара̄ мадху-пурӣ татра̄пи ра̄сотсава̄д
вр̣нда̄ран̣йам уда̄ра-па̄н̣и-раман̣а̄т татра̄пи говардханах̣
ра̄дха̄-кун̣д̣ам иха̄пи гокула-патех̣ према̄мр̣та̄пла̄вана̄т
курйа̄д асйа вира̄джато гири-тат̣е сева̄м̇ вивекӣ на ках̣
«Выше духовного царства Вайкунтхи находится Матхура — изначальное место явления Кришны. Выше Матхуры — лес Вриндаван, где Кришна наслаждался танцем раса. Их превосходит холм Говардхан, который был местом еще более сокровенных божественных игр. Но Радха-кунда, расположенная у подножия холма Говардхан, занимает верховное положение, потому что она переполнена нектаром божественной любви высшего порядка. Кто же, знакомый с наукой преданности, не жаждет божественного служения Шримати Радхарани у Радха-кунды?»
Вначале Господь Гауранга открыл природу чистого любовного служения сыну Махараджа Нанды в родительских отношениях. Но затем, рассматривая сладостные вкусы самопредания, Господь Гауранга объяснил, что высочайший аспект личности Верховного Господа — Шри Гопиджанаваллабха, чей божественный облик безграничен и содержит в себе все первичные и вторичные вкусы, вкушаемые в чистой преданности. Шри Гауранга также дал понять, что радостные и чарующие игры раса-лилы — осознающая реальность, не что иное, как личная энергия Шримати Радхарани. Такие трансцендентные игры разыгрываются в превосходящем все мыслимое и непостижимом духовном мире и являются наивысшей идеей духовного существования, блага и красоты. Господь Гауранга навел на мысль, что это наивысший объект стремления для всех живых существ! Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(49)
ра̄дхика̄-винода-ма̄тра-таттва-лакш̣ан̣а̄нвайам̇
са̄дху-сан̇га-кр̣ш̣н̣а-на̄ма-са̄дханаика-ниш́чайам
према-севанаика-ма̄тра-са̄дхйа-кр̣ш̣н̣а-татпарам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Так Господь Гаурангадев учил тому, что все заключения писаний, совершенным образом переданные разными духовными наставниками посредством звука, находят свое наивысшее выражение в воплощении Шри Радхавиноды, заключающем в Себе правильное восприятие окружающего мира. Способ, с помощью которого можно достичь Господа Кришны — воспевание Его святых имен в обществе чистых преданных, тогда как высшая цель в чистой любви — это служение Господу Кришне, который столь дорог девушкам-пастушкам Вриндавана. Господь Гаурангадев учил этим важнейшим духовным заключениям всех ученых. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
(50)
а̄тма-ра̄ма-ва̄чанаика-ш̣аш̣т̣ика̄ртха-дарш́итам̇
рудра-сам̇кхйа-ш́абда-джа̄та-йадйадартха-самбхр̣там
сарва-сарва-йукта-таттадартха-бхӯрида̄карам̇
према-дха̄ма-девам эва науми гаура-сундарам
Господь Гаурасундар объяснил известный стих из «Шримад-Бхагаватам» шестьюдесятью одним способом Шриле Санатане Госвами, а затем Пракашананде Сарасвати:
а̄тма̄ра̄маш́ ча мунайо
ниргрантха̄ апй урукраме
курвантй ахаитукӣм̇ бхактим
иттхам̇-бхӯта гун̣о харих̣
«Даже освобожденные души, черпающие полное удовлетворение в себе, испытывают непреодолимое влечение к необыкновенным качествам Кришны и вручают себя Ему с искренней преданностью».
Господь по отдельности рассмотрел каждое из одиннадцати слов, входящих в этот стих, и установил, что каждое из них является огромным кладезем бесчисленных богатств, подтверждающих заключение чистой преданности. Я склоняюсь в почтении перед прекрасным Золотым Господом, Гауранга Сундаром, божественным воплощением кришна-премы!
English
Śrīla Bhakti Rakṣaka Śrīdhara Dev-Goswāmī Mahārāj
Śrī Śrī Prema-dhāma-deva-stotram
(Edited by Swāmī Bhakti Pāvan Janārdan)
Wednesday
(41)
prema-mugdha-nṛtya-kīrttanākulāriṭāntikaṁ
snāna-dhanya-vāri-dhānya-bhūmi-kuṇḍa-deśakam
prema-kuṇḍa-rādhikākhya-śāstra-vandanādaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Surcharged with the confusing dictations of pure love of God, Lord Gaurasundar, dancing in ecstasy, anxiously approached the sacred place of Rādhā Kuṇḍa, which was unmanifest at that time. The Lord hastily took bath in that flooded paddy field, sanctified the water, and revealed it to be Śrī Rādhā Kuṇḍa. In deep humility, the Lord began to carefully recite verses from the Scriptures depicting Śrī Rādhā Kuṇḍa as the divine embodiment of pure love.
yathā rādhā priyā viṣṇos
tasyāḥ kuṇḍaṁ priyaṁ tathā
sarva gopīṣu saivaikā
viṣṇor-atyanta vallabhā
“Just as Śrī Rādhā is very dear to Lord Krishna, similarly Her divine pond, Śrī Rādhā Kuṇḍa, is dear to the Lord. Of all the cowherd maidens, She is the dearmost consort to Lord Krishna.”
I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(42)
tintiḍī-talastha-yāmunormmi-bhāvanāplutaṁ
nirjjanaika-rādhikātma-bhāva-vaibhavāvṛtam
śyāma-rādhikāpta-gaura-tattva-bhittikākaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
As the Lord was visiting various places in Vṛndāvan where Lord Krishna performed His Pastimes, He visited that famous tamarind tree that existed during the Dvāpara era. Sitting beneath the tamarind tree, the Lord’s memory of His confidential water-sporting Pastimes with the cowherd maidens was aroused when He saw the dancing gestures of the Yamunā’s waves. The Lord’s entire being was captured by tasting the sweetness of Śrī Rādhā within the depths of His heart. Identifying with that selfsame sweetness and emotion that possessed His entire self, the Lord’s entire existence was stolen away. This place is indicated to be the place of origin of Gaura-tattva, for it was here that Lord Śyāmasundar became greatly absorbed in the divine mood of Śrīmatī Rādhārāṇī. Śrī Chaitanya Mahāprabhu, who is Himself the origin of all, eternally resides in this place. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(43)
śārikā-śukokti-kautukāḍhya-lāsya-lāpitaṁ
rādhikā-vyatīta-kāmadeva-kāma-mohitam
prema-vaśya-kṛṣṇa-bhāva-bhakta-hṛch-chamatkaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Lord Gaurāṅga mentioned a witty conversation that was carried on between a parrot and his mate. In their talk, Lord Krishna, the transcendental Cupid, is described to be illusioned due to His deep feelings of separation from Śrī Rādhā.
rādhā-saṅge yadā bhāti
tadā ‘madana-mohanaḥ’
ayathā viśva-moho ’pi
svayaṁ ‘madana-mohitaḥ’
The female parrot said, “When Lord Krishna is with Rādhārāṇī, He is the enchanter of Cupid; otherwise, when He is alone, He Himself is enchanted by amorous feelings, even though He enchants the whole universe.”
By this pastime, Lord Gaurāṅga charmed the devotees’ hearts by showing that Lord Krishna’s sweetness and charm ultimately lies in the fact that He can be subdued by pure love. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(44)
śrī-prayāga-dhāma-rūpa-rāga-bhakti-sañcharaṁ
śrī-sanātanādi-kāśi-bhakti-śikṣaṇādaram
vaiṣṇavānurodha-bheda-nirvviśeṣa-pañjaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
It was in the sacred place of Prayāga, in the bathing area known as Daśāśvamedha Ghāṭa, that Lord Gaurāṅga taught Śrīla Rūpa Goswāmī that the ultimate objective of one’s devotional practices is to relish the sweet mellows found in Śrī Vṛndāvan, and the Lord instructed him to widely distribute that sweetness. Later in Kāśī, the Lord elaborately described to Śrīla Sanātan Goswāmī many topics of pure dedication, such as knowledge of proper acquaintance with the environment, the means of applying that knowledge, and the ultimate goal of obtaining pure love of Godhead. Also, at the special request of a Maharastrian brāhmaṇ and Tapana Miśra and other devotees, the Lord destroyed the ignorant conception of the māyāvādī renunciates in Vārāṇasī. Lord Gaurāṅgadeva personally met the impersonalists there in a public assembly, and pointed out that their mode of self-adoration was ultimately based on enviousness and narrow-mindedness. In this way the Lord established that factual independence was exhibited by those worshipping the Supreme Personality of Godhead. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(45)
nyāsi-lakṣa-nāyaka-prakāśānanda-tārakaṁ
nyāsi-rāśi-kāśi-vāsi-kṛṣṇa-nāma-pārakam
vyāsa-nāradādi-datta-vedadhī-dhurandharaṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
While en route to Jagannāth Purī from Vṛndāvan, the Lord met and instructed Śrīla Rūpa Goswāmī in Prayāga. Following this, Lord Gaurāṅga arrived in Vārāṇasī where He found Prakāśānanda Saraswatī to be the leader of millions of impersonalist renunciates who were followers of Śrī Śaṅkarāchāryya. By His pure and affectionate personality, Lord Gaurāṅga rescued Prakāśānanda Saraswatī from the deep well of the transformation theory of Śaṅkarāchāryya and intoxicated the sannyāsis and residents of Kāśī by engaging them in the glorification of Lord Krishna’s Holy Names. Śrī Gaurāṅgadeva was the transcendental expert who granted their passage over the material ocean, like a vessel carrying the nectar of all the scriptural conclusions handed down in the disciplic line from the sage Nārada to Śrīla Vyāsadeva. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(46)
brahma-sūtra-bhāṣya-kṛṣṇa-nāradopadeśakaṁ
śloka-turya-bhāṣaṇānta-kṛṣṇa-samprakāśakam
śabda-varttanānta-hetu-nāma-jīva-nistaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
When Lord Chaitanyadeva was in Kāśī, He taught a grand assembly of the impersonalist renunciates that the Śrīmad-Bhāgavatam, as taught in the bonafide disciplic succession from Lord Krishna to Nārada and handed down by Śrīla Vyāsadeva, is the factual commentary on the conclusions of the Vedānta-sūtras. Śrī Gaurāṅga also explained the four fundamental verses of the Śrīmad-Bhāgavatam and revealed Lord Krishna as the ultimate reality beyond all duality and the original principle of the entire universal arrangement. By the Vedic aphorism “anāvṛttiḥ śabdāt anāvṛttiḥ śabdāt,” Lord Chaitanya established that conscious sound in its highest expression is Lord Krishna’s Holy Name, and that it bestows the utmost benefit by releasing the soul from its conditioned state of existence. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(47)
ātma-rāma-vāchanādi-nirvviśeṣa-khaṇḍanaṁ
śrauta-vākya-sārthakaika-chidvilāsa-maṇḍanam
divya-kṛṣṇa-vigrahādi-gauṇa-buddhi-dhikkaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
By explaining the famous ātmarāma verse of the Śrīmad-Bhāgavatam sixty-one times, Lord Gaurāṅga sliced to pieces the impersonalist doctrine propagated by Śaṅkarāchāryya. The Lord also recited many references from the Upaniṣads, such as apāṇi-pādo javano grahītā paśyaty acakṣuḥ sa śṛnoty akarṇaḥ, whereby He revealed the charming sweet nature of the Absolute Truth’s spiritual Pastimes. Lord Chaitanya fully censured the hateful conception of the impersonalists that Lord Krishna’s transcendental Form, Name, Qualities, Pastimes, and Deity manifestation are simply an imaginary transformation of the illusory energy māyā. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(48)
brahma-pāramātmya-lakṣaṇādvayaika-vāchanaṁ
śrī-vraja-svasiddha-nanda-līla-nanda-nandanam
śrī-rasa-svarūpa-rāsa-līla-gopa-sundaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
When Lord Gaurāṅga referred to the verse brahmeti paramātmeti bhagavān iti śabdyate in the Śrīmad-Bhāgavatam, He harmoniously accommodated the conception of the nondifferentiated aspect of reality, Brahman, the ultimate goal of the impersonalists, with the conception of the localized aspect of reality, Paramātma, the goal of the mystic perfectionists. The Lord adjusted these two truths by showing that they are included within and surpassed by the ultimate conception of the nondualistic Absolute Truth, Bhagavān, who is the primeval principle of reality. When revealing this axiomatic truth in connection with the joyful and confidential nature of the Supreme Lord’s spiritual Pastimes, Lord Gaurāṅga pointed out the divine nature of Braja, which is existing above the Vaikuṇṭha planets.
vaikuṇṭhāj janito varā madhu-purī tatrāpi rāsotsavād
vṛndāraṇyam udāra-pāṇi-ramaṇāt tatrāpi govardhanaḥ
rādhā-kuṇḍam ihāpi gokula-pateḥ premāmṛtāplāvanāt
kuryād asya virājato giri-taṭe sevāṁ vivekī na kaḥ
“Superior to the spiritual realm of Vaikuṇṭha is Mathurā, where Śrī Krishna first appears. Superior to Mathurā is the Vṛndāvan forest where Krishna enjoyed the rāsa dance. Better still is Govardhan Hill, which was the site of even more confidential Pastimes of love. But best of all is Rādhā Kuṇḍa, which is situated at the foot of Govardhan Hill, and holds the supreme position because it is over-flooded with the nectar of the highest kind of divine love. Who, acquainted with the science of devotion, will not aspire for the divine service of Śrīmatī Rādhārāṇī at Rādhā Kuṇḍa?” Initially, Lord Gaurāṅga revealed the nature of pure loving service rendered unto the son of Nanda Mahārāj in the parental relationship. But when considering the flow of dedication’s sweet mellows, Lord Gaurāṅga described the ultimate aspect of the Supreme Lord’s personality to be Śrī Gopījanavallabha, whose divine figure is the unlimited reservoir of all the primary and secondary mellows tasted in pure devotion. Śrī Gaurāṅga also hinted that the joyful and charming rāsa-līlā Pastimes are an all-conscious reality, none other than the personal potency of Śrīmatī Rādhārāṇī. Such transcendental Pastimes are found within the superexcellent and inconceivable spiritual world, and are the highest conception of spiritual existence, auspiciousness, and beauty. Lord Gaurāṅga suggested this to be the supreme achievable object of the living entities. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(49)
rādhikā-vinoda-mātra-tattva-lakṣaṇānvayaṁ
sādhu-saṅga-kṛṣṇa-nāma-sādhanaika-niśchayam
prema-sevanaika-mātra-sādhya-kṛṣṇa-tatparaṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
In this manner Lord Gaurāṅgadeva taught that all scriptural conclusions, as perfectly passed down by the various spiritual preceptors through the medium of sound, culminate in the embodiment of Śrī Rādhāvinoda, the all-encompassing basis of proper acquaintance with the environment. The means by which one may reach Lord Krishna is by chanting His Holy Names in the association of pure devotees, while the ultimate goal in pure love is service to Lord Krishna, who is so dear to the cowherd maidens of Vṛndāvan. Lord Gaurāṅgadeva taught these essential scriptural conclusions in the assembly of scholarly persons. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
(50)
ātma-rāma-vāchanaika-ṣaṣṭikārtha-darśitaṁ
rudra-saṁkhya-śabda-jāta-yad-yad-artha-sambhṛtam
sarvva-sarvva-yukta-tat-tad-artha-bhuridākaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Lord Gaurasundar explained this famous verse of the Śrīmad-Bhāgavatam sixty-one times to Śrīla Sanātan Goswāmī, and later to Prakāśānanda Saraswatī:
ātmārāmaś cha munayo
nirgranthā apy urukrame
kurvanty ahaitukīṁ bhaktim
itthaṁ-bhūta guṇo hariḥ
“Even the liberated souls fully satisfied in the self are irresistibly attracted by the superexcellent qualities of Krishna and surrender to Him with unalloyed devotion.”
The Lord separately combined each of the eleven words found in that verse and established that each one is an enormous storehouse of unlimited wealth supporting the conclusion of pure devotion. I offer my obeisances to that beautiful Golden Lord, Gaurāṅga Sundar, the divine form of Krishna-prema.
Latvian
Šrīla Bhakti Rakšak Šrīdhārs Dēv-Gosvāmī Mahārādža
Śrī Śrī Premadhāma-deva-stotram
(Svāmī Bhakti Pavan Džanardana redakcija)
(41)
prema-mugdha-nṛtya-kīrttanākulāriṭāntikaṁ
snāna-dhanya-vāri-dhānya-bhūmi-kuṇḍa-deśakam
prema-kuṇḍa-rādhikākhya-śāstra-vandanādaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Ar tīras mīlestības sajauktu prātu Kungs Gaurasundars, saviļņojumā un ekstāzē dejojot, pietuvojās svētajai Rādha-kundas vietai, kurā tolaik vēl bija apslēpta. Kungs nekavējoties pieņēma apmazgāšanos šajā applūdušajā rīsa laukā, svētot šos ūdeņus, un paziņoja, ka šī ir Rādha-kunda. Dziļā pazemībā Kungs uzmanīgi citēja vārsmas no rakstiem, kurās Rādha-kunda tiek aprakstīta kā dievišķs tīras mīlestības iemiesojums.
yathā rādhā priyā viṣṇos
tasyāḥ kuṇḍaṁ priyaṁ tathā
sarva gopīṣu saivaikā
viṣṇor-atyanta vallabhā
“Šrī Rādha ir ļoti dārga Šrī Krišnam, tāpat Viņam dārgs ir arī Viņas dievišķais dīķis, Šrī Rādha-kunda. No visām ganumeitenēm Viņa ir Kunga Krišnas visdārgākā pavadone.” Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(42)
tintiḍī-talastha-yāmunormmi-bhāvanāplutaṁ
nirjjanaika-rādhikātma-bhāva-vaibhavāvṛtam
śyāma-rādhikāpta-gaura-tattva-bhittikākaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Apmeklējot dažādas vietas Vrindāvanā, kur Šrī Krišna baudīja savas rotaļas, Kungs ieraudzīja slaveno tamarinda koku, kurš šajā vietā stāvējis jau kopš Dvapara-jugas. Kad Kungs sēdēja zem koka, skats uz Jamūnas dejojošajiem viļņiem atmodināja Viņā atmiņas par Viņa un ganumeiteņu slepenajām rotaļām ūdenī. Savas sirds dziļumos Kungs bija pilnībā pārņemts ar saldo Šrī Rādhas noskaņojuma garšu. Kungs juta, ka pats Viņš arī ir šis saldums! Šis pārdzīvojums valdīja pār Viņu, un pati dzīve slīdēja no Viņa prom. Uz šo vietu norāda kā uz Gaura-tattvas norises vietu, jo tieši šeit Kungs Šjāmasundars iegrima dievišķajā Šrīmatī Rādharānī noskaņojumā. Šajā vietā mūžam mīt Šrī Čaitanja Mahāprabhū, kurš pats ir visa avots! Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(43)
śārikā-śukokti-kautukāḍhya-lāsya-lāpitaṁ
rādhikā-vyatīta-kāmadeva-kāma-mohitam
prema-vaśya-kṛṣṇa-bhāva-bhakta-hṛch-chamatkaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Kungs Gauranga minēja sarunu, kura norisinājās starp papagaili un viņa draudzeni. Sarunā aprakstīts, kā Kungs Krišna, transcendentālais Kupidons, nokļuva ilūzijas ietekmē dziļo atšķirtības jūtu dēļ no Šrī Rādhas.
rādhā-saṅge yadā bhāti
tadā ‘madana-mohanaḥ’
ayathā viśva-moho ’pi
svayaṁ ‘madana-mohitaḥ’
Papagaiļa draudzene teica: “Kad Kungs Krišna atrodas blakus Rādharānī, pats Kupidons tiek apburts! Taču, kad Viņš ir viens, mīlas pārdzīvojumi nobur Viņu pašu, neskatoties uz to, ka Viņš ir tas, kurš apbur visu Visumu.” Tā Kungs Gauranga apbūra bhaktu sirdis parādot, ka Šrī Krišnas valdzinājums un saldums, nešaubīgi, slēpjas tajā, ka Viņu var iekarot ar tīru mīlestību. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(44)
śrī-prayāga-dhāma-rūpa-rāga-bhakti-sañcharaṁ
śrī-sanātanādi-kāśi-bhakti-śikṣaṇādaram
vaiṣṇavānurodha-bheda-nirvviśeṣa-pañjaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Svētās Prajagas apmazgāšanās vietā, kas pazīstama kā Dašašvamedha-ghāta, Kungs Gauranga mācīja Šrīlu Rūpu Gosvāmī, ka augstākais kalpošanas prakses mērķis ir izgaršot Šrī Vrindāvanas saldumu. Kungs uzdeva viņam šo saldo garšu plaši jo plaši sludināt. Pēc tam, Kašī, Kungs smalki skaidroja Šrīlam Sanātanam Gosvāmī daudzus ar tīru pašatdevi saistītus jautājumus, tādus kā zināšanas par pareizu apkārtējās pasaules uztveri, šo zināšanu pielietošanas veidus un mīlestības uz Dievu sasniegšanas augstāko mērķi. Tāpat, pēc Mahāraštras brahmana, Tapana Mišras un citu bhaktu īpaša lūguma, Kungs satrieca tumsonīgos majavādī mācības sekotājus Varanasī. Tur Kungs Gauranga publiskā sapulcē personīgi tikās ar impersonālistiem un norādīja, ka viņu praktizētā sevis pielūgsme galu galā balstās skaudībā un aprobežotā uztverē. Tā Kungs pamatoja, ka patiesa neatkarība piemīt vienīgi tiem, kas pielūdz Dieva Augstāko Personību. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(45)
nyāsi-lakṣa-nāyaka-prakāśānanda-tārakaṁ
nyāsi-rāśi-kāśi-vāsi-kṛṣṇa-nāma-pārakam
vyāsa-nāradādi-datta-vedadhī-dhurandharaṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Prajagā, pa ceļam no Vrindāvanas uz Džagannātha Purī, Kungs tikās ar Šrī Rūpu Gosvāmī un sniedza viņam savas mācības. Pēc tam Kungs Gauranga nonāca Varanasī, kur tikās ar Prakašānandu Sarasvatī, kurš bija miljonu impersonālistu — Šanakarāčārjas sekotāju, līderis. Mīlestības pilnā Kunga Gaurangas sabiedrība izglāba Prakašānandu Sarasvatī no dziļās Šankarāčārjas pārveidošanās teorijas bedres. Kunga sabiedrība savaldzināja sannjāsī un Kašī iedzīvotājus un iesaistīja viņus Kunga Krišnas Svēto Vārdu slavēšanā. Šrī Čaitanjadēvs bija neparasts pārvedējs, kurš padarīja par iespējamu materiālās pasaules aizas šķērsošanu. Viņš līdzinājās kuģim, kurš sevī nes visu Svēto Rakstu slēdzienu nektāru, kas nodots mācekļu pēctecības ietvaros no viedā Nāradas Šrīlam Vjāsadēvam. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(46)
brahma-sūtra-bhāṣya-kṛṣṇa-nāradopadeśakaṁ
śloka-turya-bhāṣaṇānta-kṛṣṇa-samprakāśakam
śabda-varttanānta-hetu-nāma-jīva-nistaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Kamēr Kungs Čaitanja bija Kašī, milzīgā no pasaulīgā dzīvesveida atsacījušos impersonālistu sapulcē Viņš mācīja, ka “Šrīmad-Bhāgavatam”, kā tas tiek nodots mācekļu pēctecībā, kas sākusies ar Kungu Krišnu, Nāradu un turpinājusies līdz Šrīlam Vjāsadēvam, ir uz faktiem balstīts Vēdanta-sūtru slēdzienu komentārs. Tāpat Šrī Gauranga izskaidroja četras fundamentālās “Šrīmad-Bhāgavatam” vārsmas un pasludināja, ka Kungs Krišna ir Visuma kārtības sākotnējais likums un Augstākā Realitāte, kas mīt taipus duālajam. Kungs Čaitanja pasludināja, ka, saskaņā ar vēdisko aforismu “anāvṛttiḥ śabdāt anāvṛttiḥ śabdāt”, ar apziņu apveltīta skaņa savā augstākajā izpausmē ir Kunga Krišnas Svētais Vārds, kas ir spējīgs dāvāt lielāko labumu un atbrīvot dvēseli no esības nebrīvā stāvokļa. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(47)
ātma-rāma-vāchanādi-nirvviśeṣa-khaṇḍanaṁ
śrauta-vākya-sārthakaika-chidvilāsa-maṇḍanam
divya-kṛṣṇa-vigrahādi-gauṇa-buddhi-dhikkaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Sniedzot sešdesmit vienu skaidrojumu pazīstamajai ātmarāma vārsmai no “Šrīmad-Bhāgavatam”, Kungs Gauranga pilnībā satrieca impersonālistu mācību, kuru izplatīja Šankarāčārja. Citējot daudzas vārsmas no Upanišādām, tādas kā “apāṇi-pādo javano grahītā paśyaty acakṣuḥ sa śṛnoty akarṇaḥ”, Kungs atklāja Absolūtās Patiesības garīgo rotaļu valdzinoši saldo dabu. Kungs Čaitanja atzina par naidīgiem impersonālistu priekšstatus par to, ka Kunga Krišnas transcendentālais veidols, vārds, īpašības un rotaļas, kā arī Viņa izpausme Dievību formā, ir tikai majas iluzorās enerģijas iedomāta pārvērtība. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(48)
brahma-pāramātmya-lakṣaṇādvayaika-vāchanaṁ
śrī-vraja-svasiddha-nanda-līla-nanda-nandanam
śrī-rasa-svarūpa-rāsa-līla-gopa-sundaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Atsaucoties uz vārsmu “brahmeti paramātmeti bhagavān iti śabdyate” no “Šrīmad-Bhāgavatam”, Kungs Gauranga harmonizēja priekšstatu par esības viendabīgo aspektu — Brahmanu (kas ir impersonālistu galējais mērķis), un priekšstatu par esības aspektu, kurš caurvij visu — Paramātmu (kas ir pie pilnības tiecošos mistiķu galējais mērķis). Kungs kliedēja pretrunas šo abu patiesību vidū parādot, ka tās ir daļa no par tām abām pārākā, no dualitātes brīvā Absolūtās Patiesības koncepta — Bhagavāna, pirmatnējā esības principa. Sludinot šo patiesību par Visaugstā garīgo rotaļu prieku dāvājošo slepeno dabu, Kungs Gauranga norādīja uz Vrādžas, kas atrodas virs Vaikunthas planētām, dievišķo dabu.
vaikuṇṭhāj janito varā
madhu-purī tatrāpi rāsotsavād
vṛndāraṇyam udāra-pāṇi-ramaṇāt tatrāpi govardhanaḥ
rādhā-kuṇḍam ihāpi gokula-pateḥ premāmṛtāplāvanāt
uryād asya virājato giri-taṭe sevāṁ vivekī na kaḥ
“Augstāk par garīgo karaļvalsti Vaikunthu atrodas Mathura — Krišnas sākotnējā atnākšanas vieta. Augstāk par Mathuru — Vrindāvanas mežs, kur Krišna baudīja rāsas deju. Par to pārāks ir Govardhana kalns, kurš bija vēl slepenāku dievišķo rotaļu norises vieta. Bet Rādha-kunda, kas atrodas Govardhana kalna pakājē, aizņem augstāko vietu, jo tā ir augstākās kārtas dievišķās mīlestības nektāra pārpildīta. Kurš gan netieksies pēc dievišķās kalpošanas Šrīmatī Rādharānī pie Rādha-kundas zinot par šo kalpošanas zinātni?” Sākumā Kungs Gauranga atklāja tīras, mīlošas garīgas kalpošanas dabu, kurā vecāku mīlestības noskaņojumā tiek kalpots Mahārādža Nandas dēlam. Taču pēc tam, iedziļinoties garīgas pašatdeves saldajās garšās, Kungs Gauranga skaidroja, ka augstākais Visaugstā personības aspekts ir Šrī Gopīdžanavallabha, kura dievišķais tēls ir bezgalīgs un satur sevī visas primārās un sekundārās tīrā kalpošanā izjūtamās garšas. Tāpat Šrī Gauranga lika noprast, ka priecējošās un valdzinošās rāsa-līlas rotaļas ir pati visu apzinošā realitāte, kas nav nekas cits kā Šrīmatī Rādharānī personīgā enerģija. Tādas transcendentālas rotaļas tiek spēlētas pārākajā par visu iedomājamo, neaptveramajā garīgajā pasaulē, un ir garīgās esības, labvēlības un skaistuma augstākā ideja. Kungs Gauranga uzvedināja uz domu, ka tas ir augstākais visu dzīvo būtņu tiekšanās objekts! Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(49)
rādhikā-vinoda-mātra-tattva-lakṣaṇānvayaṁ
sādhu-saṅga-kṛṣṇa-nāma-sādhanaika-niśchayam
prema-sevanaika-mātra-sādhya-kṛṣṇa-tatparaṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Tā Kungs Gauranga mācīja, ka visu rakstos ietverto slēdzienu, kurus dažādi gudrie ar skaņas palīdzību pilnīgā veidā nodeva tālāk, augstākā izpausme ir iemiesota Šrī Rādhavinodā, kurš ietver sevī pareizu apkārtējās pasaules uztveri. Veids, ar kura palīdzību var sasniegt Kungu Krišnu, ir Viņa Svēto Vārdu dziedāšana tīru bhaktu sabiedrībā, tajā pašā laikā augstākais tīras mīlestības mērķis ir kalpošana Kungam Krišnam, kurš ir tik ļoti dārgs Vrindāvanas ganumeitenēm. Kungs Gaurangadēvs mācīja šos svarīgākos garīgos slēdzienus sanākušajiem zinātniekiem. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(50)
ātma-rāma-vāchanaika-ṣaṣṭikārtha-darśitaṁ
rudra-saṁkhya-śabda-jāta-yad-yad-artha-sambhṛtam
sarvva-sarvva-yukta-tat-tad-artha-bhuridākaraṁ
prema-dhāma-devam eva naumi gaura-sundaram
Kungs Gaurasundars sešdesmit vienā veidā skaidroja Šrīlam Sanātanam Gosvāmī un pēc tam arī Prakašānandam Sarasvatī slaveno “Šrimad-Bhāgavatam” vārsmu:
ātmārāmaś cha munayo
nirgranthā apy urukrame
kurvanty ahaitukīṁ bhaktim
itthaṁ-bhūta guṇo hariḥ
“Pat atbrīvotās dvēseles, kuras smeļ pilnīgu apmierinātību sevī, izjūt nepārvaramu tiekšanos pie pārākajā veidā izcilajām Krišnas īpašībām un velta sevi pilnībā Viņam vienam.” Kungs atsevišķi izskatīja katru no vienpadsmit vārsmas vārdiem un atklāja, ka katrs no tiem ir milzīga neierobežotu dārgumu glabātuve un katrs no tiem apstiprina slēdzienus par tīru bhakti. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara — dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!
(51–60)
Tulkoja Nāmaprīja Dēvī Dāsī
Наверх